Aktualitātes un jaunumi


Par izsmeļamo krājrezervuāru reģistrāciju

 

SIA „Rēzeknes Ūdens” informē, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 384 „Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” mājsaimniecību īpašniekiem 2019. gada obligāti jāuzsāk savas decentralizētas kanalizācijas sistēmas - izsmeļamā krājtvertnes, septiķa vai lokālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ar jaudu līdz 5 m3/diennaktī, un kuras nav pievienotas centralizētajai kanalizācijas sistēmai reģistrācija.

Rēzeknes ūdenssaimniecības aglomerācija decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra datubāzes izveides, uzturēšanas un aktualizācijas funkcijas deleģētas SIA „Rēzeknes Ūdens”.

SIA „Rēzeknes Ūdens” lūdz neatlikt uz pēdējo brīdi un aicina savlaicīgi decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekus uzsākt reģistrāciju.

 

Reģistrēšanas kārtība:

  1. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekam (Īpašumtiesības reģistrētas zemesgrāmata) jāaizpilda pirmreizējās reģistrācijas forma. Pirmreizējās reģistrācijas formu var saņemt personīgi SIA „Rēzeknes Ūdens”, Pils ielā 16 ražošanas tehniskajā daļā, elektroniski SIA „Rēzeknes Ūdens” mājaslapā http://www.rezeknesudens.lv/ vai arī piesakot asenizācijas pakalpojumus.
  2. Aizpildīto pirmreizējās reģistrācijas formu jāiesniedz personīgi SIA „Rēzeknes Ūdens”, Pils ielā 16 ražošanas tehniskajā daļā vai elektroniski sūtot uz SIA „Rēzeknes Ūdens” e-pastu rezeknes_udens@inbox.lv
  3. SIA „Rēzeknes Ūdens” atbildīgie darbinieki pēc iesnieguma sniegto datu pārbaudes un apstrādes, reģistrēs Jūsu izsmeļamo krājtvertni, septiķi vai lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā un izsniegs apliecinājumu par to reģistrāciju.

 

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija to īpašniekiem jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.


 

RĒZEKNES PILSĒTAS IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻU APTAUJA PAR DZERAMĀ ŪDENS KVALITĀTI UN SIA “RĒZEKNES ŪDENS” DARBĪBU

 

Aptaujas norises laiks – 2019. gada jūnijs – septembris.

 

Aptaujas metode – nejaušības princips, aptauja tika veikta tiešās intervijās (galvenokārt pie plaši apmeklētām tirdzniecības vietām), elektroniski – ar e-pasta starpniecību, un telefoniski. Kopumā tika saņemtas 268 anketas. Izlases kopums ir pietiekams, lai konstatētu respondentu viedokli tendenču līmenī.

 

Atbildes uz pirmo jautājumu – vai klientus apmierina dzeramā ūdens kvalitāte pilsētā – sadalījās šādi: 67% atbildēja “jā”, 23% - “daļēji”, 10% - “nē”.

Faktiskajos skaitļos pozitīvu atbildi sniedza 180 cilvēki, “daļēji”- 62, “nē” – 26.

 

 

2.jautājums sniedza atbildes, vai iedzīvotāji lieto ikdienā dzeršanai ūdeni tieši no krāna.

 

 

Kā redzams diagrammā, tad nedaudz vairāk par pusi respondentu – 59% - atbildēja pozitīvi. Salīdzinoši ļoti līdzīgās daļās iedzīvotāji vai nu dažkārt lieto krāna ūdeni, lai padzertos – 22%, vai nu to nelieto – 19%.

 

3. jautājumā bija lūgts precizēt, kāpēc krāna ūdeni dzeršanai lieto daļēji vai vispār nelieto. Atbildes bija ļoti dažādas – daži lieto arī minerālūdeni, daži ir paraduma cilvēki un lieto tikai vārītu ūdeni, relatīvi daudz respondentu – 15 – atbildēja, ka joprojām neuzticas ūdens kvalitātei vai arī tam, ka netiek skalotas ūdens padeves caurules dzīvojamajās mājās. Vairāki respondenti periodisku ūdens lietošanu dzeršanai pamatoja ar kaļķainību, to, ka ūdens ir “ciets”. 5 respondenti norādīja, ka joprojām dzeršanai pērk ūdeni, bet 6 – ka viņiem ir uzstādīti ūdens filtri, savukārt diviem ir “Venden” aparāti.

 

4. jautājumā pārliecinošais vairākums – 216 respondenti atbildēja pozitīvi. 20 cilvēkiem SIA “Rēzeknes ūdens” norēķinu sistēma nav saprotama, bet 32 daļēji izprot.

 

 

5. jautājumā tika lūgts precizēt, kas tieši nav saprotams norēķinu sistēmā. Respondenti, kuri atbildēja ar “daļēji” vai “nē”, kā iemeslus norēķinu kārtībai minēja to, ka vēlētos efektīvāku saziņu elektroniski, 16 cilvēki vēlējās saņemt rēķinus elektroniski, jo dažkārt rodas pāris centu pārmaksa vai parāds, kas nerada finansiālas problēmas, taču klientos rada neizpratni. 5 respondenti, kas atbildēja ar “nē” nevēlējās paskaidrot, kas tieši nav saprotams, bet 4 respondenti atbildēja, ka vēlētos zināt, kā veidojas izmaksas par vienu kubikmetru. 1 respondents pauda sašutumu par to, ka brīvkrāni ir slēgti, bet maksa par kubikmetru nesamazinās, jo “brīvkrānu ūdens izmaksas taču bija iekļautas tarifā!”.

 

6. jautājumā tika lūgts atbildēt, vai ūdens kvalitāte atbilst maksai par to.

182 respondenti atbildēja pozitīvi, 38 – “nē”, “48” – daļēji. Procentuālais sadalījums redzams attēlā.

 

 

7. jautājumā tika noskaidrota respondentu dzīvesvieta – pilsētas mikrorajoni. Atbildes redzamas attēlā.

 

 

8. jautājumā tika lūgts atbildēt, vai iedzīvotāji vēlētos apmeklēt un klātienē iepazīties ar uzņēmuma darbību.


 

Kā redzams attēlā, tad kopumā 42% ir ieinteresēti uzņēmuma darbībā, jo atbildējuši apstiprinoši vai gandrīz apstiprinoši.

 

9. jautājumā tika lūgts atbildēt, kas būtu jāuzlabo SIA “Rēzeknes ūdens” darbībā.

Lielākoties ieteikumu nebija, taču 2 respondenti ieteica publicēt ūdens analīžu rezultātus, 4 ieteica joprojām turpināt uzlabot ūdens kvalitāti, daži respondenti uzskata, ka vairāk jāsadarbojas ar māju apsaimniekotājiem, lai kopīgiem spēkiem rūpētos par kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšanu dzīvojamajās mājās, 1 priekšlikums bija atjaunot brīvkrānus kā ūdens ņemšanas vietas tūristiem un pilsētniekiem, bet tikai tādā veidā, lai tur varētu iepildīt puslitra vai maksimums – pusotra litra pudeles. 6 ietiekumi bija saistīti ar efektīvāku tehnoloģiju izmantošanu saziņai ar klientiem, tostarp e-pastu izmantošanu. Viens respondents uzsvēra, ka uzņēmums strādā labi, jo īpaši tā vadītājs.

 

S. Jonikāne,

SIA “Rēzeknes Ūdens” sabiedrisko attiecību konsultante

25.10.2019.

 

Autorizēties

Gadījuma attēls

Gadījuma attēls

Apmeklētāju statistika

345725